Ilze Ozola valdes locekle, valdes priekšsēdētāja | Doktora grāds ģeoloģijā - iegūts 2013.gadā Latvijas Universitātē Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. Disertācijā pētījusi purvus un to veidošanos, kūdru un tās īpašības. Paralēli studijām, kopš 2007.gada strādāja Latvijas Kūdras ražotāju asociācijā. Pētījusi arī dažādus ar kūdras nozari saistītus jautājumus (eksporta tendences, sociālekonomiskos aspektus, ietekmi uz vidi u.c.). Kopš 2013.gada ir sertifikācijas "Responsibly Produced Peat" (Atbildīgi iegūta kūdra) valdes locekle, kā arī Starptautiskās Purvu Biedrības (IPS) Latvijas Nacionālās komitejas sekretāre un IPS VIII Komisijas "Kūdras un kūdrāju kultūras aspekti" locekle. Organizējusi vairākus starptautiskus pasākumus - Starptautisko Kūdras tehnoloģiju simpoziju (2014.g.), Baltijas Kūdras ražotāju forumu (2008., 2011.g.) u.c. Veidojusi informatīvos stendus par purviem un kūdru pie purvu takām Cenas tīrelī un Puikules purvā. Tāpat arī vadījusi lekcijas studentiem un ekskursijas dažādai auditorijai (skolēni, studenti, valsts iestāžu darbinieki, tūristi) purvos un kūdras ieguves vietās. |
Normunds Stivriņš valdes loceklis, | Zemes zinātņu doktors (Doctor of Philosophy in Earth Sciences; Diploma OB 000417; 2015.g.). Doktora grāds iegūts Ģeoloģijas institūtā Tallinas Tehnoloģiju universitātē (Igaunija). Laikā no 2015. līdz 2017. gadam pēcdoktorantūras pētnieks Zemes zinātņu un Ģeogrāfijas nodaļā, Bioģeozinātņu apakšnodaļā, Helsinku Universitātē (Somija). Kopš 2021. gada profesors kvartārģeoloģijā un ģeomorfoloģijā Latvijas Universitātē. Kopš 2018. gada februāra vadošais pētnieks Latvijas Universitātē. Kopš 2018. gada janvāra pētnieks ģeoloģijas nodaļā, Tallinas Tehnoloģiju Universitātē. Praktizējošās metodes:
Pētījumu projekti:
Sadarbība un citas aktivitātes:
No 2022. gada janvāra līdz maijam pilnveidoja savas lietišķās prasmes kā vecākais ģeologs SIA "Vides Konsultāciju Birojs", kur veica purvu izpēti un ezeru izpētes konsultatīvo darbību. No 2009. gada augusta līdz 2010. gada decembrim strādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (agrāk Valsts Vides Dienests), Licenču nodaļā par vecāko ekspertu. Latvijas Kvartāra pētniecības asociācijas (LATQUA) valdes loceklis un atbildīgais par starptautiskajiem sakariem. |
Ieva Grudzinska-Elsberga valdes locekle |
Ieva Grudzinska bakalaura (2009.g.) un maģistra (2011.g.) grādu vides zinātnē ieguva Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē. Bakalaura darba izstrādes laikā pētīja Bušnieku ezera attīstību un vides apstākļu izmaiņas holocēnā, analizējot nogulumu sastāva izmaiņas un sporu-putekšņu procentuālo sastāvu ezera nogulumos. Maģistra studiju laikā turpināja pētniecību paleoekoloģijas jomā, analizējot dažādas izcelsmes ezeru nogulumus. Papildus iesāktajiem pētījumiem Bušnieku ezerā vēl tika analizēti Engures un Sventes ezera nogulumi. Lai raksturotu vides apstākļu izmaiņas pēdējo 10000 gadu laikā, tika izmantotas sporu-putekšņu, makroatlieku, nogulumu botāniskā sastāva un karsēšanas zudumu analīzes, noteikts nogulumu magnētiskais jutīgums, granulometrija, kā arī nogulumu absolūtais vecums pēc radioaktīvā oglekļa metodes. Zemes zinātņu doktore (Doctor of Philosophy in Earth Sciences) kopš 2015. gada decembra. Doktora grāds iegūts Ģeoloģijas institūtā Tallinas Tehnoloģiju universitātē (Igaunija). Specializācija - paleoekoloģija un paleolimnoloģija. Doktorantūras laikā Dr. Atko Heinsalu vadībā padziļināti apguva diatomeju (kramaļģu) analīzi. Papildus pieredzi un zināšanas apgūstot pie prof. Dr. Jana Risberga (Stokholmas Universitāte) un Dr. Kārenas Vekstromas (Dānijas un Grenlandes ģeoloģiskā izpēte). Doktordarbā “Diatomeju stratigrāfija un relatīvā jūras līmeņa izmaiņas Baltijas jūras austrumu piekrastē holocēnā” (“Diatom Stratigraphy and Relative Sea Level Changes of the Eastern Baltic Sea over the Holocene”), izmantojot diatomeju, nogulumu granulometrijas, karsēšanas-zudumu, magnētiskā jutīguma, radioaktīvā oglekļa (14C) analīzes datus, analizēja piekrastes ezeru nogulumus, kā rezultātā tika rekonstruētas senās krasta līnijas un relatīvā jūras līmeņa izmaiņas Igaunijas ziemeļos, ziemeļrietumos, Hījumā salā un Rīgas līča dienvidos pēc ledus laikmetā. Kopš 2016.gada pētniece Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Jūras ekoloģijas laboratorijā. |
Elīza Platpīre valdes locekle |
Dabas zinātņu maģistra grāds ģeoloģijā (2009. g.); Dabas zinātņu bakalaura grāds vides zinātnē (2007. g.) iegūti Latvijas Universitātē, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. Laika posmā no 2007. līdz 2014. gadam strādājusi dažādos amatos (dabas zinātņu laborante, zinātniskā asistente, pētniece) Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes Zinātņu fakultātē, piedalījusies dažādu zinātniski pētniecisko projektu īstenošanā purvu izpētes un paleoekoloģijas jomā. Kopš 2013. gada Vides un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestādes - Vides pārraudzības valsts biroja, Ietekmes uz vidi novērtējumu daļas vecākā eksperte. Galvenie amata pienākumi saistīti ar ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūras nodrošināšanu - lēmumu par IVN piemērošanu sagatavošana, programmu jeb nosacījumu IVN procedūras veikšanai izstrāde, IVN ziņojumu izvērtēšana un atzinumu par IVN ziņojumu sagatvošana jomās, kas galvenokārt saitītas ar derīgo izrakteņu ieguvi, vēja elektrostaciju parku izveidi un darbībām, kuras var radīt negatīvu ietekmi uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamām dabas teritorijām jeb Natura 2000 teritorijām). |
Mārtiņš Grava Valdes loceklis | Izglītība: Maģistra grāds ģeoloģijā, LU ĢZZF, 2010. gads Ieņemamais amats: Projektu vadītājs ģeotehnikas jomā, Ceļu inspekcijas un ekspertīzes daļa, Autoceļu kompetences centrs, Va/s „Latvijas Valsts ceļi” Piederība pie profesionālajām organizācijām:
Pieredze: Darbs profesionālā jomā kopš 2004. gada |
Iluta Dauškane Biedrs |
Bioloģijas zinātņu doktora grāds ekoloģijas apakšnozarē iegūts 2011. gadā LU Bioloģijas fakultātē. Disertācijas pētījums bija veikts dendroekoloģijas jomā, pētot purvos augošās parastās priedes gadskārtu platumu variēšanas saistību ar klimatiskajiem faktoriem Latvijā. No 2017. līdz 2022. gadam docente, bet sākot no 2022. gada Asociētā Profesore LU Bioloģijas fakultātē, bet pedagoģiskā pieredze ir jau kopš 2004. gada docējot studiju kursus un lasot lekcijas LU studentiem botānikā un ekoloģijā, kā arī vadot praksi bioindikācijā RSU studentiem. Kopš 2005. gada dažāda vecuma grupu interesentiem ir organizējusi un vadījusi vairākus informatīvos seminārus, mācību ekskursijas. Ilggadīgi atbalstījusi skolotājus un skolēnus zinātniski pētniecisko darbu izstrādē. Paralēli pedagoģiskajam darbam, tiek veikts zinātniskais darbs dendroekoloģijas un purvu izpētes jomās. ASV un Šveicē iegūtās zināšanas sīkkrūmu gadskārtu izpētē, šobrīd tiek realizētas dažādos pētījumos mežu un purvu ekoloģijā. Šobrīd aktuālākie pētījumi ir par pundurbērza veģetatīvās augšanas un gadskārtu veidošanās dinamiku atkarībā no klimata, kā arī par koku gadskārtu un koksnes anatomisko parametru izmantošanu kokaugu fenoloģijas izpētē. Kopš 2006. gada ir Latvijas Dendroekologu biedrības valdes locekle. Biedre Koku gadskārtu izpētes asociācijā, Latvijas Botāniķu biedrībā un biedrībā “Ota Dabā”. |
Laimdota Kalniņa biedrs | LU ĢZZF vadošā pētniece, Kvartārvides laboratorijas vadītāja. Pētījumu virzieni: · Kvartāra paleoģeogrāfija un paleoekoloģija: nogulumu uzkrāšanās apstākļu un paleoveģetācijas un paleoklimata izmaiņas pleistocēnā un holocēnā, kvartāra nogulumu mineraloģija un palinoloģija, paleovides rekonstrukcijas. · Purvu un ezeru veidošanās un attīstība, stratigrāfija, nogulumu sastāva un kūdras veidošanās apstākļu izmaiņas · Ģeoarheoloģija: arheoloģisko vietu nogulumu sastāva analīze, veģetācijas dinamikas un seno cilvēku un vides savstarpējās ietekmes rekonstrukcija Aerobioloģija: putekšņu produktivitāte un emisija gaisā atkarībā meteoroloģiskajiem parametriem |
Aija Ceriņa biedrs | Izglītība: 1995. g. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte - maģistra grāds geoloģijā.
Intereses un specifikācija – ezeru un zemo purvu nogulumu stratigrāfija un veģetācijas izmaiņas kvartārā, kā arī, sadarbojoties ar arheologiem, arheobotāniskie pētījumi, izmantojot augu makroatlieku jeb paleokarpoloģisko (pārsvarā sēklas) analīzi. Darba pieredze:
|
Inta Dimante-Deimantoviča biedrs |
Bioloģijas doktora grāds hidrobioloģijas nozarē (iegūts 2012. gadā), strādājusi par zinātnisko darbinieku gan Daugavpils Universitātes Ekoloģijas institūtā, gan Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā, gandrīz desmit gadus bijusi asistente un pētniece dabas izpētes institūtā Norvēģijā. Pašlaik ir vadošā pētniece Latvijas Hidroekoloģijas institūtā. Ir pieredze arī kā projektu attīstītājai un vadītājai Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, iegūta projektu vadītājas kvalifikācijas biznesa augstskolā “Turība”. Pētījumu intereses: ūdens ekosistēmu funkcionēšana, ūdens biotopu atjaunošana, bioloģiskā daudzveidība, mikroskopiskie vēžveidīgie, paleolimnoloģija, antropogēnais piesārņojums, tai skaitā mikroplastmasa ūdens biotopos. Prasmes: projektu pieteikumu sagatavošana, pētījuma dizaina izstrāde, projektu administrēšana un vadīšana, zooplanktona (Cladocera, Copepoda) analīze, litorāles mikroskopisko vēžveidīgo noteikšana, Cladocera fosilo atlieku noteikšana nogulumos, mikroplastmasas paraugu ievākšana, sagatavošana un analīze dažādu vides matricu paraugos. |
Vita Štelce biedrs | LU Dabaszinātņu maģistra grāds vides zinātnē (2013. g.), Dabaszinātņu bakalaura grāds ģeogrāfijā (2011. g.). Strādā VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” – Informācijas analīzes daļas, Gaisa un Klimata nodaļas vadītāja p.i. |