Temperatūras paaugstināšanās var samazināt mitrāju un purvu oglekļa krātuves

Jauns globāls pētījums liecina, ka temperatūras paaugstināšanās var samazināt uzkrātā oglekļa daudzumu mitrājos un purvos. Pie šāda secinājuma nonāca starptautiska 110 zinātnieku liela komanda, kura pētīja zaļās un rooibos tējas sadalīšanās tendences 180 mitrājos 28 valstīs, lai novērtētu purvu spēju uzkrāt oglekli (1.att.).

1.attēls. Pētījumā iekļautās eksperimentu vietas visā pasaulē.

Pētījumā, kas publicēts prestižajā žurnālā “Environmental Science and Technology”, piedalījās arī zinātnieki Ilze Ozola, Ieva Grudzinska-Elsberga un Normunds Stivriņš no Ezeru un Purvu Izpētes Centra. Latvijas purvos 15 cm dziļumā tika ievietoti divu tipu tējas maisiņi un turpmāko trīs gadu garumā mērīts organiskās masas izmaiņas apjoms. Iegūtie rezultāti tālāk izmantoti, lai aprēķinātu oglekļa saglabāšanās tendences (2.att.), kas papildināja globālo rezultātu kopu no citiem mitrājiem un purviem.  

2.attēls. Tējas maisiņu eksperiments Kaigu purvā (zemā tipa kūdras apstākļos)

Zaļās tējas maisiņi satur organisko vielu, kas viegli sadalās, savukārt rooibos tējas organisko vielu sadalīšanās notiek lēnāk. Tējas maisiņu izmantošana nodrošina vienkārsu un standartizētu veidu, kā noteikt, kā klimats, biotopa un augsnes tips ietekmē oglekļa sadalīsanās ātrumu mitrājos. Tieši šo abu tējas veidu atšķirības ļāva pētniekiem iegūt pilnīgaku priekšstatu par mitrāju oglekļa uzkrāšanas spēju.

Lai arī tējas maisiņu izmantošana zintātnē ir pārbaudīta un aprobēta metode, lai noteiktu oglekļa izdalīšanos no augsnes atmosfērā, šī ir pirmā reize, kad tējas maisiņi izmantoti tik plaša mēroga un ilgtermiņa pētījumam mitrājos.

Iegūtie rezultāti liecina, ka kopumā, augstākas temperatūras veicināja organiskās vielas sadalīšanos, kas samazina oglekļa saglabāšanos augsnē un kūdrā. Secināts, ka saldūdens mitrāji un plūdmaiņu purvi saglabāja visvairāk tējas masas, kas norāda uz lielāku oglekļa uzkrāšanās un saglabāšanās potenciālu šajās ekosistēmās. Līdz ar to, Kaigu purvā esošie dati liecina, ka, lai arī organiskais materiāls, kurš no jauna uzkrājies zemā tipa kūdrā var būt jutīgs pret temperatūras paaugstināšanos, šī ekosistēma ir ar lielāku oglekļa uzkrāšanās potenciālu salīdzinājumā ar citiem mitrāju veidiem.  

*Raksts: