Mikroplastmasa Latvijas ezeros
Izpētot trīs Latvijas ezeru (Usmas, Sekšu, Pinku) nogulumus, starptautiska pētnieku komanda ar vadošajiem pētniekiem no Latvijas (tai skaitā Ezeru un Purvu Izpētes Centrs biedri) secinājusi, ka bionoārdāmā plastmasa, kā piemēram PLA (polilaktīds), kura ražošana lielos daudzumos uzsākta 90 tajos gados Latvijas ezeros atrodama pat nogulumos, kuri veidojušies 20.gs. (1900.-1925.). Mikroplastmasas daļiņām ir tendence pārvietoties dziļāk nogulumos.
Ģeologu aprindās tiek plaši runāts par oficiālu Antropocēnu (laika posms, kad apkārtējo vidi un ekosistēmas būtiski ietekmējusi cilvēka darbība) jeb cilvēka ietekmes epohu, par kuras sākumu neoficiāli tiek uzskatīts 1950. gads. Jaunu ģeoloģisko laiku Zemes vēsturē nosaka pēc nogulumiem un iežiem, kuriem jābūt atšķirīgiem no iepriekšējo laiku nogulumiem. Tā kā plastmasas ražošana uzplauka kopš 1950. gada un tā laika gaitā pilnībā nesadalās, bet uzkrājas vidē mazu daļiņu (mikroplastmasas) veidā, tad mikroplastmasa tiek izvirzīta kā viena no cilvēka darbības pazīmēm Zemes vēsturē. Līdz ar to, atrodot mikroplastmasu ezera dūņās (nogulumos), var uzskatīt, ka šīs atliekas parāda laiku sākot no 1950. gada, un tādējādi arī antropocēna sākumu.
Izpētot trīs Latvijas ezeru (Usmas, Sekšu, Pinku) nogulumus, starptautiska pētnieku komanda (tai skaitā Ezeru un Purvu Izpētes Centrs biedri) ar vadošajiem pētniekiem no Latvijas secinājusi, ka šis pieņēmums neatbilst patiesībai un mikroplastmasas daļiņas neuzkrājas tikai tajā laika posmā, kad tās ir veidojušās. Mikroplastmasas daļiņām ir tendence pārvietoties dziļāk nogulumos. Tas nozīmē, ka bionoārdāmā plastmasa, kā piemēram PLA (polilaktīds), kura ražošana lielos daudzumos uzsākta 90 tajos gados Latvijas ezeros atrodams pat nogulumos, kuri veidojušies 20.gs. (1900.-1925.). Usmas ezerā) un 18.gs.–19.gs. (1733.–1813.g. Pinku ezerā) sākumā. Pat vairāk nekā 50 % no visām pētījumā atrastajām mikroplastmasas daļiņām attiecināmas uz laika posmu pirms 1950. gada. Atklāta sakarība – jo daļiņas ir apaļākas, jo tās atrodas dziļāk nogulumos,, bet jo tās ir garenākas kā šķiedras, tās uzkrājas augstākos, laika ziņā jaunākos nogulumos.
Pētījums ļauj secināt, ka mikroplatmasas daļiņas nogulumos nevar tikt izmantotas, lai strikti novilktu robežu jauna ģeoloģiskā laika (Antropocēna) sākumam un to definētu ar 1950. gadu. Šis atklājums atspēko līdz šim ģeoloģijā valdošo uzskatu par mikroplastmasas kā marķiera izmantošanu.Pētījuma publikācija Science Advances žurnālā pieejama: https://www.science.org/doi/10.1126/sciadv.adi8136